19.gadsimta vidū tirgotājiem bija nelielas kastītes ar 2 nodalījumiem – viens, kas paredzēts papīrnaudai, otrs sīknaudai, taču tie nebija kases aparāti, gluži vienkāršas naudas glabāšanas lādītes, kas tajā laikā bija katram tirgotājam. Pēc rūpnīcu revolūcijas palielinājās pārdošanas apjoms, tāpēc bija svarīgi veikt precīzu ieņēmumu uzskaiti.
Pirmais cilvēks, kurš centās automatizēt norēķināšanās procesus bija Devids Brauns. 1875. gadā viņš izgudroja aparātu preču un skaidras naudas transportēšanai. Šis aparāts sastāvēja no tauvas ar grozu kas bija piestiprināta pie griestiem.
Tomēr pasaulē par pirmā īstā kases aparāta izgudrotāju uzskata amerikānieti Džeimsu Rittiju (James Ritty), kuru dēvēja par laba viskija, vīna un cigarešu tirgotāju. Viņš bija Pony House bāra īpašnieks Ohaijo štatā. Tolaik bārs atradās netālu no stacijas un apmeklētāju vidū bija vairākas ievērojamas personības. Ar laiku bāra darbinieki nopelnīto naudu sāka piesavināties un likt savā kabatā, tāpēc Džeimsam nācās meklēt risinājumu peļņas uzskaitei.
Ceļojumā uz Eiropu Džeimsa uzmanību pievērsa ierīce, kura skaitīja katru tvaika kuģa dzinēja apgriezienu, šo principu Džeims vēlējās izmantot arī ieņēmumu uzskaitei. Neilgi pēc tam, 1883.gadā viņš kopā ar brāli Džonu Rittiju patentēja pirmo kases aparātu pasaulē ar nosaukumu “Rittija neuzpērkamais kases aparāts”.
Tas sastāvēja no divām taustiņu rindām ar ciparnīcu un divām bultiņām, katra operācija tika fiksēta uz diska. Straujiem soļiem Rittija bāra peļņa palielinājās, turklāt jaunais kases aparāts piesaistīja arvien vairāk apmeklētāju, kas bija sajūsmā par jauno izgudrojumu.
